Rūpējoties par fizisko veselību, neaizmirst par garīgo.

Kovid ēnā un tiešā ietekmē dzīvojam jau labu laiku, bet pēdējā laikā radio un televīzijā dzirdētais par bērnu saslimstību un to, ka sekas varot būt smagas, mani mudināja domāt ne vien par pirmsskolas vecuma bērnu fizisko, bet arī garīgo veselību. Aizdomājos par bērniem, kuri mūs redz, dzird, sajūt, baidās un satraucas par sevi, saviem mīļajiem un jā, arī par savu drošību un dzīvību. Ir būtiski atcerēties, ka bērniem pirmsskolas vecumā ir tiešā uztvere, tas nozīmē, ka lietas, notikumus un faktus saprot tieši tā, kā tie izteikti. Ja bērnam kāda informācija tiek pasniegta daļēji vai arī nav šādas pieredzes un bērns nav piedzīvojis līdzīgu situāciju, tad trūkstošos „robus” bērna prāts aizpilda pats. Tāpēc starp maskām, ierobežojumiem, statistikas datiem un darba problēmām mums, pieaugušajiem, svarīgi atcerēties par bērna emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Meklējot literatūrā ieteikumus, nekur neatradu informāciju, kā palīdzēt pirmsskolas vecuma bērniem pārvarēt emocionālo krīzi, kas saistīta ar Globālo pandēmiju, bet atradu vērā ņemamus ieteikumus, kā
palīdzēt pārvarēt psiholoģisku traumu. Ne vien fiziska saslimstība var atstāt smagas sekas, bet arī pieredzēti smagi pārdzīvojumi (bailes par vecākiem vai savu veselību, tuvinieku smaga slimība un pat nāve) pēc zināma laika var izraisīt veselības traucējumus. Pieaugušie nereti, baidoties un noliedzot savas emocijas un jūtas, maldīgi iedomājas, ka saruna par smagiem jautājumiem un apkārt notiekošām problēmām varētu vēl vairāk satraukt bērnu. Patiesībā ir gluži pretēji – par sāpīgu un negatīvu pieredzi ar bērnu ir jārunā, dodot iespēju viņiem izteikt savas bažas, nosaukt vārdā savas emocijas un spēles veidā izdzīvot to, kas notiek apkārt. Tāpēc, redzot pieaugošo emocionālo spriedzi bērnos un pieaugušajos Mateja skoliņā,
izlēmām ar bērniem par šo tematu runāt, un, lūk, kas mums izdevās.

Ko bērni saka par vīrusu?

Covid -19 patīk pielipt;

  • Vīrusam nepatīk karstums, vasarā vīruss paliek mazs;
  • Kovids ir briesmīgs mikrobs;
  • Kad slimoja tētis, tad mēs viņam pieklauvējām pie durvīm un
    atstājām ēdienu;
  • Tagad veikali ir aizslēgti. Var caur telefonu pirkt. Var pirkt tikai
    ēdienu;
  • Kad beigsies vīruss, tad man būs dzimšanas dienas ballīte.

Bērnudārzā ir visdažādākās izmaiņas, kas saistītas ar vīrusu. Jautājām bērniem: Kas mainījies bērnudārzā?

Pieaugušajiem (skolotājām un pavārītēm) jānēsā maskas dārziņā;

  • Mammai un tētim jānēsā maskas;
  • Vecākiem jāzvana pa telefonu.

Visredzamākās izmaiņas saistītas ar maskām, tāpēc noskaidrojām, kā viņi jūtas, redzot pieaugušos maskās. Atbildes bija ļoti dažādas.

Ko bērni saka par maskām?

Ja ir maska, tad neredzam muti un deguna caurumus;

  • Sliktāk dzird caur masku;
  • Ja ir maska, tad ir kovids;
  • Ārsti arī nēsā maskas;
  • Man bēdīgi, bailīgi;
  • Mamma citreiz dod buču caur masku.

Sekojot bērnu interesei, vajadzībām un nenoliedzot esošo situāciju, izveidojās interesantas sarunas, un dažās bērnu dārza grupās bērni nolēma paši uzšūt sev maskas un turpināt pētīt ārstu profesiju, mikrobus un cilvēka ķermeni. Bērnu uzmanība un interese vienmēr saistās pie tā, kas ir tuvākajā apkārtnē aktuāls, kas ar viņiem notiek, kas dotajos apstākļos ir viņu ikdiena.  Iespējams, kādās lietās viņi spēj būt daudz pieņemošāki pret notikumiem apkārt un uztver to pat vieglāk nekā mēs – pieaugušie.  Viens no veidiem, kā varam sev un bērniem palīdzēt iet cauri šai vispasaules krīzei, ir godīgas sarunas. Kopīgi ar bērniem mācoties pieņemt esošos apstākļus, iespējams, arī mēs, pieaugušie, varēsim kaut nedaudz, kaut uz brīdi  “izpūst gaisu”, pārstāt cīnīties vai izmisīgi noliegt notiekošo. Nezinu vai tas pasargās mūsu fizisko veselību, bet garīgo noteikti!

Vēlot veselību,

Mateja skoliņas vadītāja,

Iveta Rudoviča