IMG_7087-3

Kas ir „Godly play”?

Latviski tulkojot šo nosaukumu, tas skanētu kā „Dievišķā rotaļa” vai „Dievišķā spēle”.  „Godly Play” ir Montessori pedagoģijā balstīta reliģiska audzināšanas metode, ko varam lietot mājās, skolā, svētdienas skolā, lai bērniem mācītu par Dievu viņiem saprotamā veidā. No Montessori pienesuma Godly Play paņem sakārtoto telpu, spēli, visu maņu iesaistīšanu mācību procesā, kā arī bērna vajadzību un prasmi lietot iztēli un fantāziju.

Īsi aprakstot Godly play, būtiski uzsvērt, ka tā ir reliģiska izglītība, kas balstās Montessori tradīcijā. Tomēr tā ir daudz vairāk. Īpašs šai veidā ir stāstu stāstīšana. Ideja par stāstu ir ņemta no senajiem laikiem, kad informācija netika nodota rakstiskā veidā, bet gan mutvārdu formā. Iespējams, ka tas notika īpašā laikā, kad cilvēki sasēdās aplī, varbūt ap ugunskuru, un kāds vecāks vīrs vai sieva stāstīja stāstu.

Šis modelis ir izdzīvots Godly Play stundā – gan bērni, gan stāsta stāstītājs sēž aplī, stāstītājs pajautā, vai bērni ir gatavi klausīties, un Dieva stāsts tiek pastāstīts. Tā ir arī sava veida māksla, jo tiek izmantoti ne tikai vārdi, bet arī dažādi vizuāli materiāli – figūriņas no dabīgiem materiāliem, attēli, sveces, smiltis, ūdens, smaržas. Stāstītājs neveido acu kontaktu ar klausītājiem, tā ļaujot šai brīdī pilnībā vadīt Dieva stāstu.

Nejūtoties pieaugušā kontrolē, arī bērni var pilnībā būt stāstā. Esot šajā stāstā, bērni piedalās Dieva stāstos, mēģina ieraudzīt savu vietu šajā pasaulē. Tā kā mazi bērni vēl mācās izteikt savas jūtas un domas vārdos, tad šī ir tā vieta, kur viņiem iemācās vārdiski runāt ar Dievu.

Pēc stāsta stāstītājs uzsāk sarunas ar bērniem, kas iedrošina, mudina viņus brīnīties, pārdomāt, pārdzīvot dzirdēto. Netiek prasīta pareizā atbilde, bet, drīzāk kopīgi pārrunāts, tas, kas izraisa brīnumu, prieku, kas patika, kas nepatika.  Pēc kopīgajām pārrunām seko „Atsaukšanās daļa” jeb „radošā daļa”, ko parasti iesāk ar frāzi: „Un tagad jums būs iespēja darīt kaut ko, lai jūs vienmēr atcerētos šo stundu”. Godly play klasē ir daudz iespēju, kā atsaukties stāstam, ir sagatavoti materiāli- dažādi papīri, zīmuļi, krāsas, līme, plastilīns u.c. Katrs bērns izvēlas kā atsaukties stāstam, netiek piedāvātas vienādas darba lapas, ne arī šabloniski zīmējumi.

Pēc šīs daļas bērni atkal tiek sapulcināti aplī, kur kopā ar vadītājiem bauda nelielu mielastu. Tas ir kāds cepumiņš, sula vai ūdens glāze. Galvenais šai mielastā nav ēdienu bagātība, bet gan kopīgais laiks, kas pavadīts sarunās par ikdienišķām, bērnam aktuālām lietām.